Kas ir Baltie Tēvi?

Baltie Tēvi ir viedi vīri, kas garām, baltām bārdām plīvojot, staigā pa mūsu zemītes ārēm jau kopš senseniem laikiem. Jau 16. gs. viņi ir attēloti kā “nabadzīgi, bez mēra viltīgi, blēdīgi, uzpūtīgi un nežēlīgi” (Alexandri Guagnini Veronensis, Sarmatiae Europeae Descriptio…, 1578. gads). Baltās mātes staigā pa mūsu zemītes ārēm bez bārdām. Viņas bieži dodas kopīgās gaitās ar Baltajiem Tēviem, nodarbojas ar to audzināšanu, kā arī iedvesmo uz dižiem darbiem. To viedā prāta un daiļā vaiga pēc pārsvarā tiek dēvētas par vaidelotēm. Balto Tēvu iemīļotākais izteiciens: “Ko tad nu mēs, mēs jau maza tautiņa, mēs neko nevaram…” Bieži tas tiek saīsināts līdz: “Ko tad nu mēs…”, kurš tad tiek iestarpināts katrā teikumā vismaz vienreiz. Var tikt pavadīts ar kādu grūši pūšot no sarainajiem ģīmjiem noraustu asariņu. Vēl Baltajiem Tēviem patīk raudulīgi noteikt: “Mūsu mazā zemīte...” Baltajiem Tēviem un vaidelotēm dzimst sērdieņi, kam ir nepaveicies nākt pasaulē par tik mazas tautiņas parstāvjiem (“Ko tad nu mēs visi, ko tad nu viņi, sērdienīši…”). No sērdieņiem izaug bālie zēni, kuri mēdz apvainoties un aiziet mežā nosalt. Tie, kuri nenosalst, izaug par Baltajiem Tēviem. Tālab bieži vien Baltie Tēvi cits citu sauc par bāliņiem jeb bāleliņiem. Tūdaliņi – mūsu mazās, zaglīgās tautiņas pārstāvji, kas tūdaļ, tūdaļ būs Baltie Tēvi – jau izturas kā Baltie Tēvi, bet vēl nespēj to sev atzīt. Krīvu domē Baltie Tēvi pulcējas, lai izlemtu (viņiem) svarīgus jautājumus. Krīvu krīvs Bērziņtēvs ir galvenais Baltais Tēvs. Viņam Baltie Tēvi klausa un izpilda visus viņa norādījumus, kurus saņem pārsvarā pa zibensdrāti, jo vienvirziena sakari atbrīvo no jebkādas domāšanas. Agrāk, kad Baltie Tēvi bija Bērzkoms un Bērzbirojs, krīvu krīvs Bērziņtēvs bija pazīstams kā Ivan Ivanovic Birjozkin, predsedatelj Berzbjuro Berzkoma. Atbildīgais Krīvs tiek izvēlēts Krīvu Domē un ir atbildīgs par kādu noteiktu pasākumu. Viņam tiek piestiprināta gara, balta bārda un uzlikta Svētcepure.