| Lai spētu laikus pazemīgu kūkumu mugurai uzmest,
ir svarīgi jau pa gabalu pazīt savus apspiedējus.
Labieši izceļas ar īpaši košiem un straujiem labiešu rumakiem. Tiem ir ātra un klusa gaita, tie skrien tālu un tie maksā tik daudz zelta, ka ar to var pilnībā apbērt pašu rumaku. Vēl tie pie katras izdevības dižojas ar labiešu taurēm, kuras skan aplam tālu, var pat aizjūras bāliņus bez piepūles sataurēt. Dažkārt labiešus pavada spēkavīri un rumakus valda kučieri. Parasti labieši dzīvo lielās un krāšņās labiešu pilīs. Bajāri parasti izceļas ar īpatnēju valodošanu, kuras laikā tie spēj stundām runāt un pilnīgi nekā nepateikt. Šo valodošanu sauc par bajāru zeltmutēšanu. Ja kāds nav zelta mute, viņš nespēj kļūt par bajāru. Bajāru karadraudzei ir īpaši bramanīga gaita, pie sāniem atsperīgas slānāmlīkstis Balto Tēvu klapēšanai un roku važas to vaņģošanai. Bajāri parasti brauc ar labiešu rumakiem, kurus pavada to karadraudzes kara rati. Šos ratus var pazīt gan pēc bajāru zīmēm, gan pēc zibensgaismām. Bajāri dzīvo pilskalnos, kurus uztur par Baltajiem Tēviem atņemtajiem vaska ritulīšiem. Krustneši jau tāpat zin, ka tie ir krustneši, tālab atšķirībā no labiešiem ne vienmēr dižojas ar pārmērīgi straujiem rumakiem un košām taurēm. Toties tiem un arī melngalvjiem piemīt krustnešu viszinība, jo tie nemitīgi stāsta, ka visu zin labāk un pamāca Baltos Tēvus atdot savus vaska ritulīšu labiešiem un bajāriem tādā veidā, lai arī krustnešiem tiktu pēc iespējas lielāks labums. Sliktie tēvi pēc izskata un izturēšanās atgādina gan Baltos Tēvus, gan arī starp tiem ir savi labieši. Tomēr viņus visus vieno nepatika pret valodošanu Balto Tēvu mēlē, kā arī tieksme pieskandināt Balto Tēvu zemīti ar sidrabkokļu zvaniem. |