Kā pazīt Balto tēvu?


Balto Tēvu visdrošāk var pazīt pēc bieži lietota izteiciena “Ko tad nu mēs…”. Visi, kas lieto šāda veida izteicienus, pavisam noteikti ir Baltie Tēvi. Baltā bārda ne vienmēr ir droša pazīme, jo bieži vien to labieši apcērpj vai bajāru karadraudze izrausta. Apsveicināties Baltie Tēvi mēdz arī šādi: “Nu, kādas nelaimes tad šodien mums mīļā Māra atnesuse?” Tie Baltie Tēvi, kuri nav gluži visus vaska ritulīšus nokoklējuši, mēdz jāt ar kumeliņiem, kas gan ir daudz, daudz pieticīgāki par labiešu rumakiem. Biežāk gan Baltie Tēvi knapi klidzina ar kleperīšiem, vai arī pārvietojas divkājaina auna jeb kājminama gaiļa mugurā. Taču visbiežāk Baltie Tēvi cits citam uz galvas sēdēdami brauc čigānu kulbās jeb drusku ātrākajos un ne tik lielajos vara ratos. Dažkārt arī kādam Baltajam Tēvam gadās pa labieša taurei, bet tikai tādēļ, lai labietis to vienmēr sataurēt varētu un jaunas klaušas uzliktu.
Pēc koklēšanas nākamā mīļākā nodarbība Baltajiem Tēviem ir dot ziņu citam par citu. Cerēdami saņemt drusku vairāk vaska ritulīšu, Baltie Tēvi pie katras iespējas aizlaiž grāmatu labiešiem jeb bajāriem par to, ka kāds cits no Baltajiem Tēviem ir ostījis puķes to pļavās jeb klausījies putnus to mežos. Ja saņem drosmi, tad Baltie Tēvi var dot ziņu arī krustnešiem jeb melngalvjiem par to, ka labieši un bajāri nav tiem visu nolīgto zeltu, sudrabiņu nonesuši.
Baltie Tēvi dzīvo nelielās pirtiņās un vai piekvēpušās dūmu istabiņās.