Kā visi satiek Dievzemītē?

Baltos Tēvus Dievzemītē interesē tikai koklēšana. Savukārt gan bajāriem, gan labiešiem, gan krustnešiem ir viens mērķis – izkalpināt Baltos Tēvus. Lai to izdarītu, labieši maksā bajāriem, kas ar savu karadraudzi dzen Baltos Tēvus klaušās. Ja bajāri nedara tiem pa prātam, tad labieši samaksā mēlnešiem, lai tie norāj bajārus un samusina Baltos Tēvus, pastāstot tiem kādu atgadījumu no ar Balto Tēvu vaska ritulīšiem nodrošinātās dīkās bajāru dzīves. Savukārt, ja labieši nav gana samaksājuši bajāriem, tad tie pavēl mēlnešiem par labiešiem kādas blēņas sacerēt un tad ar savu karadraudzi tos labi papluina. Tomēr patiesībā Dievzemītē visu nosaka krustneši un sliktie tēvi. Visi Dievzemītē grib līdzināties krustnešiem, tālab gan Baltie Tēvi, gan labieši, gan bajāri, gan mēlneši izdaiļo savu prasto bauru valodiņu ar dažiem krustnešu vārdiem, kurus tiem grūtā galviņa ir ļāvusi iemācīties. Agrāk viņi visi tāpat klanījās sliktajiem tēviem, taču tagad mēģina izlikties, ka to valodiņu jau sākuši piemirst. Labiešu un bajāru lielākais kauns ir, ka tie cēlušies no Baltajiem Tēviem, ko tie visādi cenšas noliegt. Tomēr tiem nesanāk izlikties par krustnešiem, jo nav ne tik daudz pūru zelta, sudrabiņa, ne arī tik kuplas karadraudzes. Savukārt Baltie Tēvi cenšas izlikties par labiešiem, un godos apjož salmu zobentiņu, uzliek kaķādas caunu cepurīti, kā arī vicinās ar no koka pagales izcirstu labiešu tauri. Ja bars Balto Tēvu ir nikni sakoklējušies, tie var mēģināt arī kādu vientuļu krustnesi tumšā mežā aplaupīt jeb savus vaska ritulīšus labietim atprasīt, lai gan parasti tie grūti pūš un vaid: “Ko tad nu mēs mūsu mazajā zemītē...”