Māras aplis jeb Laimas loks ir nedēļu garš laika svētritējums no koklēšanas līdz koklēšanai. Laimas loka sākumā Baltie Tēvi salīkušu muguriņu zem vagara pātadziņas svīst labiešu rijās. Tomēr atliek tikai vagaram iziet no rijas, lai Baltie Tēvi uzsāktu svētpļekstēšanu, kas ir koša valodošana, Balto Tēvu lietas apspriežot, ko pavada muguriņas atliekšana, labiešu un bajāru lamāšana. Šādi dzīvojoties, beidzot pienāk svētvakars, kad Baltie Tēvi pūlī pošas uz svētbirzi. Braucot uz svētbirzi, skaļi gavilējot, tiek jūgtas izrakstītās kamanas un traukts knaši jo knaši. Svētvakars ir laiks, kad Baltie Tēvi mēģina atrast atbildi uz jautājumu: Kuru krogu es izdzēru, kam noskrēju kumeliņu, lai gan šādās nodarbēs tiem nākas saskarties ar bajāru karadraudzi un šķirties no kumeliņa jeb lielāka skaita vaska ritulīšu, kā arī dažkārt nobaudīt slānāmlīksti. Svētvakaros bieži notiek krīvu domes sēdes. Par bāleliņu, kurš sēd uz paaugsta svētbirzs sēdekļa, parasti saka: Krauklīts sēž ozolā, zelta kokle rociņā. Skaļi vaimanājot par grūto likteni, krīvu lietas apspriežot, dainojot un indi spļaujot, svētvakars rit pretī svētbrīdim. Svētbrīdis ir tik bezgala svēts, ka neviens nevar atcerēties, kas ir noticis pēc tā iestāšanās. Nākamais rīts pēc svētvakara tiek saukts par svētrītu, par kuru ir teikti viedie vārdi: Rīta stundai zelts mutē. Košs ir bāliņš svētrīta stundā, kam zelts mutē matu ērkulītis kā cīruļa perēklītis, viena acs zila kā Latgales ezeri, uz krūtežas indes prievīte uzspļauta (dažam labam pat Lielvārdes josta). Baltie Tēvi arī ir novērojuši, ka pietiekami agri sākot koklēt, var attālināt svētrītu jeb atlikt to uz citu dienu (Kurš putniņš agri ceļas, agri slauka deguntiņu). Līdzko svētrīts ir nedaudz mitējies, tā Baltie Tēvi knaši metas skrāpēt tāsis un cirst rūnas, lai varētu aizlaist grāmatu labiešiem, bajāriem un mēlnešiem par to, ko sliktu par viņiem teica citi Baltie Tēvi un kā tie svētvakarā indi spļāva un ko svētbrīdī darīja, nevis domāja, kā labiešu zeltu sudrabiņu vairot. Ar ziņas došanu citam par citu Baltie Tēvi arī noslēdz iknedēļas Māras apli. Ko tad nu mēs, mēs jau cits par citu visu zinām mūsu mazajā zemītē |